Kev hlub yog yam uas ib tib neeg ntshaw thiab nrhiav, yog lub ntsiab lus loj uas tib neeg puag thaum ub los txog tamsim no nrhiav. Ntawm sawv daws, kev hlub txuas nrog daim duab ua ib lub siab, tej paj liab, lossis tej tsab ntawv puv npo tej lus zoo. Tshuav hauv cov ntseeg Vajtswv, kev hlub txuas nrog daim duab tus ntoo khaublig, lub cim ntawm txoj kev hlub uas Vajtswv muab nthuav qhia rau tib neeg. Saum ntoo khaublig, txoj kev hlub ntawd raug them los ntawm Vajtswv tib leeg tub txojsia. Yog li, thaum saib saum ntoo khaublig hnub no, peb lub siab tau ntuas txog yam dabtsi? ib lub cim ntawm txoj kev ntseeg, ib qhov kev tsimtxom, lossis ib txoj kev hlub cawmdim uas Vajtswv tseg rau peb?
Hnub no, yog hnub 02/04/2026, Kev thov Vajtswv txhua hnub thov caw sawv daws nrog kawm Vajtswv Txojlus ua ke dhau ntawm Zaj kawm NTOO KHAUBLIG KEV HLUB
“Cov neeg uas yuav raug kev puastsuaj xav hais tias, qhov uas Yexus Khetos tuag saum tus ntoo khaublig tsis tseemceeb dabtsi rau lawv li; tiamsis peb cov uas twb tau txais txojkev cawm dim lawm, peb paub hais tias qhov ntawd yog Vajtswv lub hwjchim ntag.” (1 Kauleethaus 1:18)
Kuv nyiam lub caijnyoog uas nco txog Tswv Yexus raug kev txomnyem, tej zaum ntawm no yog lub sijhawm uas tsis muaj coob tug thiab tsis lom zem npaum li Tswv Yexus yug. Tsis yog kuv tsis nyiam lub sijhawm Tswv Yexus yug, tiamsis nyob rau lub sijhawm tsis khoom thiab nrov nroo ntws uas ib txwm muaj ntawd, kuv tsis muaj sijhawm ntau los nyob ntsiag to los xav thiab rov qab ntsia yus tus kheej.
Yog ib tug neeg loj hlob hauv tsev neeg ntseeg Vajtswv, daim duab ntoo khaublig ib txwm swm rau kuv: thaum pom nyob hauv tsev, hauv tuam tsev, dhau ntawm tej duab, ntaub ntawv, tej zaj nkauj… thaum yau, kuv tsis nkag siab tias vim li cas ho nyiam tus ntoo khaublig npaum ntawd. Tej zaug yog vim muaj siab rau txoj kev ntseeg, lossis kuv hnov ntau zaj xwm hais txog Tswv Yexus thiab qhov uas Nws raug muab ntsia saum ntoo khaublig. Txawm tsis paub tias vim li cas los, kuv yeej tseem nco ntsoov tias kuv zoo siab heev thaum coj txoj saw nyiaj, muaj tus ntoo khaublig, uas kuv txiv muab ua khoomplig pub rau kuv ncaj kuv hnub yug xyoo ntawd. Thaum kuv coj txoj saw ntawd mus tom tsev kawm ntawd, kuv tos ntsoov kom tau tej phooj ywg nug tias puas yog koj yog “tus ntseeg Vajtswv”, kom kuv khav rau sawv daws tias kuv yog ib tug “ntseeg Vajtswv”. Nyob hauv kuv lub hlwb mos zoo li tus menyuam yaus, ntoo khaub lig yog txoj kev uas kuv suav tias kuv yog ib tug “ntseeg”, txawv lwm tus. Thaum kuv loj tuaj thiab ntsib Tswv Yexus, kuv thiaj paub tias ntoo khaublig yog tej kev txomnyem uas Tswv Yexus ris vim kuv, tas kuv mob siab. Ib yam li zaj nkauj uas kuv nyiam: “Ntawm hauv paus ntoo khaublig nyob mus ib txhis, kuv lub siab yoj yees.”
Hnub ntawd, nyob hauv kuv lub hlwb tsis paub dabtsi, kuv yeej tsis paub tias ntoo khaublig yog ib lub tswv yim uas txaus ntshai, tau cov neeg Loos siv los rau txim rau cov neeg txhaum. Ntoo khaublig tau tsim los tsimtxom ua rau kom rub qhov mob ntawd ntev ua ntej uas txoj kev tuag los txog. Peb tus Vajtswv muab nws lub cev mus dai saum ntoo khaublig thiab raug ua saib tsis taus saum tus ntoo ntawd. Niaj hnub no cov kws txawj kos lawv muab daim duab uas Tswv Yexus raug ntsia saum ntoo khaublig nrog ib daim phuam npog nws lub cev, tiamsis cov tub rog Loos lawv muab cov neeg txhaum dai tsis muaj ntaub qhwv, thiab Vajluskub qhia paub tias lawv muab Tswv Yexus lub tsho dua ntuag tas muab faib ua plaub qhov (Yauhas 19:23-24). Tej kev txomnyem uas Tswv Yexus tiv nws phem tshaj tej uas peb tib neeg yuav xav txog.
Coob tuag niaj hnub nim no xav yuam kev tias ntoo khaublig yog lub cim rau cov ntseeg Vajtswv puag thaum ub los, tiamsis ua ntej Tswv Yexus, ntoo khaublig yog ib qhov cuab yeej tsim txom phem heev, siv los tsim txom cov neeg ua qhev lossis cov neeg ua phem tshaj lub tebchaws. Tiamsis peb tus Vajtswv – tus uas tsis muaj txim, ho raug ua saib tsis taus zoo li ib tug neeg txhaum raug thuam. Tej zaug peb hnov txog Tswv Yexus txoj kev txomnyem ntau zaug, tiamsis thov kom peb tus Vajtswv pub rau peb nkag siab txog tej kev mob uas Nws tau ris ib yam li Paulus tau hais: “Yam uas kuv xav yuav heev dua lwm yam huv tibsi, yog qhov uas kuv xav paub Yexus Khetos heev dua yav tas los. Thiab xav tau lub hwjchim uas ua rau Yexus sawv hauv qhov tuag rov qab los. Kuv zoo siab nrog nws raug kev txomnyem thiab kuv xav muaj lub siab zoo li nws lub thaum nws raug kev tuag” (Filipis 3:10).
Yog cov neeg uas nyob rau Tswv Yexus tiam lawv ntsia pom cov ntseeg tamsim no hais txog ntoo khaublig tej zaug lawv yuav xav tsis thoob! Rau qhov ntawm lawv, ntoo khaublig yog lub cim ntawm txoj kev ntshai thiab raug ua saib tsis taus. Tiamsis niaj hnub no, peb ho hu txog ntoo khaublig, qhia txog ntoo khaublig, coj ntoo khaublig ntawm caj dab, muab ntoo khaublig tso rau tej qhov chaw uas tseem ceeb tshaj hauv tuam tsev. Tej zaug cov neeg thaum ub lawv yuav tsis muaj ib zaum twg kam xav tias vim li cas ntoo khaublig ho yog lub cim ntawm txoj kev hlub siab npaum ntawd.
Paulus hais tias: “Cov neeg uas yuav raug kev puastsuaj xav hais tias, qhov uas Yexus Khetos tuag saum tus ntoo khaublig tsis tseemceeb dabtsi rau lawv li; tiamsis peb cov uas twb tau txais txojkev cawm dim lawm, peb paub hais tias qhov ntawd yog Vajtswv lub hwjchim ntag.” (1 Kauleethaus 1:18).
Ntawm ntiajteb, ntoo khaublig yog ib yam uas nyuaj nkag siab thiab suav tias ruam, tiamsis ntawm cov ntseeg, nws yog lub ntsiab ntawm txoj kev cawmdim. Vajluskub sau: “Tiamsis Vajtswv qhia rau peb hais tias Vajtswv hlub peb kawg li, rau qhov thaum peb tseem ua neeg txhaum Yexus Khetos tuag txhiv peb” (Loos 5:8).
Ntoo khaublig yog qhov chaw uas Vajtswv nthuav tawm Vajtswv txoj kev hlub zoo. Tomqab uas tib neeg poob kev txhaum hauv lub vaj Edees, Vajtswv muaj homphiaj cawm, thiab lub homphiaj ntawd tsuas tau ua dhau ntawm Vajtswv tib leeg tub xwb. Ntoo khaublig dhau los ua qhov pov thawj rau Vajtswv txoj kev hlub pub rau tib neeg yog lawv nraim li Vajluskub tau sau tseg: “Rau qhov Vajtswv hlub neeg ntiajteb kawg li, nws thiaj txib nws tib Leeg Tub los rau hauv ntiajteb.” (Yauhas 3:16).
Yam uas ua rau peb xav tsis thoob thiab yog txoj kev hlub ntawd tau muab pub rau tus neeg uas tsis tsimnyog. Vajluskub tsis hais tias Yexus Khetos tuag rau peb thaum uas peb yog neeg zoo tiamsis “thaum peb yog neeg txhaum” txhais tias yog thaum peb tab tom tawm tsam, thaum peb qaug zog, thaum phem tshaj ua tsis tau dabtsi rau kev txhaum, thiab thaum uas peb yeej tsis muaj ib yam dabtsi ua haum Vajtswv siab… ces tus Tswv Yexus hlub peb tuag rau peb. Kom Vajtswv txoj kev hlub tau nthuav tawm, Tswv Yexus tau them ib tug nqi kim heev. Nws cov ntshav ntws saum ntoo khaublig ua rau kom tib neeg muaj kev zam txim, vim “raws li Vajtswv txoj Kevcai yuav luag txhua yam yuav tsum muaj nqaij ntuag ntshav nrog thiaj raws li kevcai. Yog nqaij tsis ntuag ntshav tsis nrog Vajtswv yeej zam tsis tau neeg lub txim” (Henplais 9:22).
Vajluskub hais tias Tswv Yexus “tau tuag txhiv” peb chaw, qhov no muaj lub ntsiab tias lub txim uas peb ib txwm ris, thaum no muab tsub rau saum Tswv Yexus lub cev. Tiag tiag peb thiaj yog cov neeg uas yuav tau ris lub txim tuag no, tiamsis tus tsis muaj kev txhaum sawv rau ntawm tus muaj txhaum. Vim li no Paulus thiaj hais tias: “Qhov uas ib tug twg yuav tuag theej tus neeg ncaj ncees, mas nyuaj kawg li. Tiamsis tej zaum yuav muaj qee leej txaus siab tuag theej tus neeg zoo thiab” (Loos 5:7).
Ntawm ntoo khaublig, peb yuav tau txais Vajtswv txoj kev hlub li cas? Puas yog peb twb hnov txog txoj kev cawmdim, paub Yexus Khetos tuag theej peb, tiamsis yeej ua neej nyob hauv txoj kev tuag ntawm sab ntsujplig, ua qhev rau tus cwjpwm qub, rau dab ntxwgnyoog, thiab rau tej kev txhaum uas peb tus Tswv Yexus cov ntshav tau ntws los ntxuav tso kom peb dim?
Yog li, thaum uas paub txog ntoo khaublig kev hlub, thawj yam uas peb txais yeej tsis muaj dabtsi yog yuav tau lees txim thiab tig nruab qaum rau lub neej qub, tsis thooj yim rau tej uas Tswv Yexus tau tuag cawm peb dim los ntxiv. Peb yuav tau ntseeg Tswv Yexus txoj kev hlub zam txim thiab ua neej ywj pheej li tus neeg uas twb tau tso dim lawm.
Txuas ntxiv, ntoo khaublig kev hlub txhua hnub caw peb “tso peb tus kheej tseg, kwv tus ntoo khaublig nrog Tswv Yexus mus txhua hnub” (Lukas 9:23). Txawm peb tus ntoo khaublig yuav nyhav yuav txomnyem npaum twg los yuav tau saib ntsoov rau ntawm Tswv Yexus, yog tus uas “nws tsis suav hais tias qhov uas nws tuag saum ntoo khaublig ua rau nws pooh ntsejmuag, rau qhov nws paub hais tias thaum dhau txojkev txomnyem lawm, nws yuav zoo siab kawg li” (Henplais 12:2).
Thaum kawg, ntoo khaublig kev hlub, peb txhua tus tau Vajtswv txib mus qhia txog Nws lub npe. Thaum peb lub siab tau tshoov rau Vajtswv txoj kev hlub, ces txoj kev hlub ntawd yuav tshoov kom peb tawm mus ua tim khawv. Peb yuav muaj lub siab ntshaw kom lwm tus paub Tswv Yexus, thiab kuj tau saj Vajtswv lub hwjchim hloov pauv peb li cas.
Thov caw nrog kuv peb thov Vajtswv ua ke: Tus Tswv ua Koj tsaug vim koj tau hlub thiab nthuav tawm txoj kev hlub ntawd saum ntoo khaublig. Thov zam txim vim muaj ntau zaug kuv tawm tsam thiab tsis pe hawm koj. Thaum no, thov coj kuv mus rau ntawm roob Kaulakauthas thiab tus ntoo khaublig thaum Wiersbe, kom kuv lub siab saj tau txoj kev hlub ntawd, kuv txiav txim lees txim thiab hloov pauv kuv lub neej. Thov pab kom kuv nco txog koj tus ntoo khaublig thiab zoo siab hlo ris tus ntawd txhua hnub. Kuv thov hauv Tswv Yexus Khetos lub npe, Amees.
Cov kwv tij txhua tus, ib nyob rau hauv daim duab uas swm tshaj rau lub koob tsheej Tswv Yexus raug txomnyem yog ntoo khaublig. Hnub no, yog hnub ua kev cai nco txog Tswv Yexus raug txomnyem, peb yuav muab yus cais tawm ntawm tej kev ua si uas tsis cheem tsum, tseg sijhawm los xav txog yus tus kheej thiab Tswv Yexus txoj kev txomnyem. Tib txhij ntawd, kuj yuav tau txais yuav Vajtswv tej lus hnub no los ntawm lees peb lub txim, tso txoj kev qub tseg ua lub neej tshiab nrog Tswv Yexus. Nyob hauv tej tuam tsev, ncaj rau hnub no, ntoo khaublig lawv muab ib daim phuam xiav los dai rau, daim phuam ntev dauv ncig tus pas tav qhia kom peb nco txog txoj kev tuag uas Tswv Yexus tau ris rau peb txhua tus. Tsis yog tas rau qhov no, lub ntsiab lus no yuav nrog nraim peb hauv lub neej uas ntseeg Vajtswv. Thov kom peb txhua tus cog lus ua neej tsimnyog rau Vajtswv txoj kev hlub, tsis yog vim cov lus hais tawm xwb, tiamsis los ntawm lub neej tau hloov pauv thiab npaj txhij nthuav tawm Vajtswv txoj kev hlub.
Nyob zoo rau peb txhua tus, thov foom kom nej sawv daws tau txais koob hmoov zoo rau ib hnub tshiab thiab peb mam sib ntsib dua rau tagkis!
Tus phoojywg, yog koj xav paub ntxiv txog Tswv Yexus lossis koj muaj tej teeb meem twg, kev khuab xeeb twg xav hais qhia rau peb paub, thov nej sau ntawv cia nyob rau tom qab zaj kawm no, inbox ntawm peb tus fanpage hauv Facebook, lossis xa tuaj rau peb ntawm tus email: [email protected]. Tswv Yexus hlub koj. Thiab peb xav kom txuas tau nrog koj.
CHƯƠNG TRÌNH RADIO
- Tĩnh Nguyện Hằng Ngày
- Đọc sách cùng bạn
- Chỉ bởi đức tin
- Lời sống hằng ngày
- Chúc bé ngủ ngon
- Truyện kể cuối tuần
- Cảm nhận âm nhạc
- Sắc màu thánh nhạc
- Sống khỏe mỗi ngày
- Niềm Tin Và Cuộc Sống
- Bài Hát Yêu Thích
- Bài Hát Theo Yêu Cầu
- Tư Vấn 247
- Câu Chuyện Phúc Âm
- Giới Thiệu Album
- Top Christian Songs
- Sau Giờ Làm
- Cuộc sống Mến Yêu
- Lời yêu thương
- Tĩnh Nguyện Mùa Thi
- Sống Theo Đúng Mục Đích
- Tĩnh Nguyện Hằng Ngày (Tiếng Hoa)
- Tĩnh Nguyện Hằng Ngày (Tiếng H’Mông)
- Tĩnh Nguyện Hằng Ngày (Tiếng K'Ho)
- Tĩnh Nguyện Hằng Ngày (Tiếng Jarai)
- Tĩnh Nguyện Hằng Ngày (Tiếng Bahnar)
RADIO MỚI NHẤT
Tĩnh Nguyện Hằng Ngày
Tĩnh Nguyện Hằng Ngày
Tĩnh Nguyện Hằng Ngày
Tĩnh Nguyện Hằng Ngày

bình luận