Koj tab tom mloog kev thov Vajtswv txhua hnub saum xov tooj cua Oneway Radio los ntawm tej zaj kawm hauv Vajtswv Txojlus dhau ntawm ntau tus lub neej uas lawv tau ntsib dhau txhua hnub, muab tawm ntawm CBN Devotional Daily. Xav kom koj tau lub neej tshiab txhua hnub hauv koj lub neej caum tus Tswv qab

“Kuv muaj ib txoj kev npau suav” yog Xibhwb Martin Luther cov lus muaj koob nto npe hais rau txim rau txoj kev saib tsi taug lwm haiv neeg thiab nqua hu kom txhua tus yuav tau los koom ua ke. Koj puas ua zoo rau sawv daws txhua tus tib yam nkaus lossis koj yeej tseem saiv tib neeg ntsej muag? tshuav nyob hauv Pawg Ntseeg ne ho zoo li cas? 

Hnub no, yog hnub 15/12/2021, Kev thov Vajtswv txhua hnub thov caw sawv daws nrog kawm Vajtswv Txojlus ua ke nrog tus qhia Dianne Neal Matthews dhau ntawm zaj kawm KOOM IB TXOJ KEV NTSHAW

Yog li ntawd, nej txhua tus uas nrog Yexus Khetos koom ib txojsia, tsis hais cov Yudais lossis lwm haivneeg, cov uas ua qhev lossis cov uas tsis ua qhev, tsis hais pojniam lossis txivneej, nej txhua tus puavleej koom ib lub siab rau ntawm Yexus Khetos.

Muaj ib tug pojniam muaj hnub nyoog lawm saib mus rau hauv tsev thiab co taub hau. Muaj ib nthwv cua mus dhau thiab tau nrhuav tshem nws lub zej zos puas tshuaj tas, thiab paub tntawm no yog ib yam ua rau ceeb heev. Pog xav tsis thoob thaum uas muaj 14 tug neeg pab haujlwm lawv maj nroos pab pog tsa dua ib lub ru tsev tshiab, kho lub tshav puam thiab tej qhov rai. Lawv ua haujlwm sai heev xav tsis txog li. Tiamsis qhov uas ua rau pog xav tsis txog yog lawv cov nqaij tawv zoo tsis sib thooj. 

Hnov nyuaj siab tshaj plaws thaum uas txhua tus tos txog thaum twg ntsib teeb meem lawm thiaj ntsia tau kom deb pom txog cov tib neeg no thiab pom txog lwm tus tej kev cheem tsum. Nyob hauv Vajtswv lub qhov muag peb txhua tus puav leej zoo tib yam nkaus xwb. 

Txoj cai sawv tawm tsam txog kev kev ywj pheej rau xyoo 50 thiab 60 ntawd yog hais txog qhov uas saib tsis taug cov neeg Meskas uas tuaj sab châu phi tuaj, txij ntawd lawv thiaj muab qee txoj cai tshem tawm thiab ncaj ncees. Xibhwb Martin Luther King Jr. Yog ib tug thawj coj nyob rau lub sijhawm ntawd. Xibhwb Luther tau siv nws tus kheej lub peev xwm hais lus los nthuav tawm txog txoj kev tsis ncaj ncees rau cov neeg tawv dub. Tiamsis txaus tu siab heev, Xibhwb Luther King raug neeg muab nyiag tua pov tseg rau hnub 4 hli 4 xyoo 1968. Xyoo 1983, Mekas lub tsev dawb hais plaub ntug tau hais tawm muab hnub ob thiv thib peb hauv lub ib hlis ntuj yog hnub ua kev nco txog tus Xibhwb Martin Luther King no. 

IMuaj ib qhov uas nto npe tshaj plaws nyob rau hauv Martin Luther King lub luag haujlwm yog zaj lus hais rau hnub 28 hli 8 xyoo 1963 ntawm ib pab tib neeg coob coob nyob rau hauv lub nroog Washington, DC. Xibhwb King tau hais tias “kuv muaj ib txoj kev ntshaw tias muaj ib hnub twg lub tebchaws no yuav sawv los thiab ua lub neej ncaj ncees raws li lawv tej lus tau samhwm tias “peb tab pov txog ib qhov tseeb tias txhua tus tib neeg yug los puav leej muaj txoj kev xaiv zoo tib yam nkaus tsis xaiv leej twg ntsej muag” 

Cuag li kev saiv ntsej muag yog ib yam tsis zoo nyob rau hauv tib neeg tus yamntxwv, nyob rau ntawm txhua haiv neeg thiab txhua xeem neeg. Tag nrho peb txhua tus puav leej muaj teeb meem xav ntaus nqi rau lwm tus dhau ntawm tej uas nyob sab nraud dua li tej uas muaj nyob hauv tus tib neeg uas tau Vajtswv tsim los ntawd. Yog tsis hais txog ntawm sab nqaij tawv los peb yeej saiv ntsej muag txog ntawm sab nplua nuj,  kev kawm, tus yam ntxwv sab nraum, tej ris tsho lawv hnav, tus cwjpwm lawv coj losis lo lus hais.

Nyob hauv tsab ntawv xa rau Pawg ntseeg thaum xub thawj, Yakaunpaus tau hais txog ib qhov teeb meem kom pom txog qhov tseem ceeb ntawm qhov uas peb tsis txhob xaiv ntsej xaiv muag. Nyob hauv ntu Vajluskub Yakaunpaus 2:1-13, Yakaunpaus ua piv txwv txog muaj ob pab neeg mus pehawm ua ke hauv ib lub tuamtsev, muaj ib tug hnav tej ris tsho zoo zoo, tshuav ib tug hnav tej ris tsho khaub hlab ntsuav. Tus neeg uas sab nraud saib cuag li nplua nuj ces tau xaiv qhov chaw zoo los zaum tshuav tus neeg uas sab nraud pluag pluag yuav tau sawv ntsug lossis tsuas tau zaum hauv pem teb xwb. Yakaunpaus thiaj li nug tias: “Ces nej ua tsis ncaj thiab xaiv ntsej muag raws li nej lub siab phem xav xwb?” (nqe 4) Yakaunpaus tham txog qhov uas Vajtswv saib tuaj rau tus neeg uas xaiv ntsej xaiv muag no nyob rau hauv nqe 9 li no: “Tiamsis yog nej xaiv ntsejmuag ces yog nej ua txhaum”. 

Yog leej twg hais tias nws yeej tsis saiv ntsej muag ces tus ntawd tab tom rov dag nws tus kheej. Tag nrho peb txhua tus puav leej ua rau txhua tus dhau ntawm tej uas peb xav txog luag thiab tej uas peb ntsia pom kiag luag thawj zaug. Qhov uas peb hnov tias peb sib raug zoo tau ua ke nrog lwm tus lossis yuav sib raug zoo rau tus no dua tus tod puav leej nyob rau ntawm peb tus neeg tus cwjpwm xwb. Tiamsis qhov ntawd yeej tsis yog qhov uas peb yuav siv coj los ua zoo rau qee tus thiab ua tsis zoo rau lwm tus. 

Tes haujlwm ua li ntawd tsis haum raws li cov ntseeg Vajtswv txoj kev ntseeg. Vajtswv xav kom peb txhua tus yuav tau siv zog kom ua zoo tau rau txhua tus los ntawm kev coj tus cwjpwm saib taus, hwm luag thiab tshua txog luag. Pauv rau qhov uas xav txog lossis saib pom. Peb nco qab ntsoov tias txhua tus neeg uas peb ntsib dhau puav leej yog tus neeg uas tau Vajtswv tsim los thiab kuj yog cov neeg uas Tswv Yexus tau tuag theej lawv. Yog tias Vajtswv twb hlub lawv thiab saib taus lawv li ntawd, peb yog leej twg es peb ho mus xaiv ntsej xaiv muag saib taus tus no dua tus tod? 

Nyob hauv Kalatias 3:28, peb ntsia pom ib daim duab zoo kawg nkaus txog txoj kev sib raug zoo ntawm cov ntseeg nyob hauv Vajtswv lub siab nyiam: 

“Yog li ntawd, nej txhua tus uas nrog Yexus Khetos koom ib txojsia, tsis hais cov Yudais lossis lwm haivneeg, cov uas ua qhev lossis cov uas tsis ua qhev, tsis hais pojniam lossis txivneej, nej txhua tus puavleej koom ib lub siab rau ntawm Yexus Khetos.” 

“Koom ua ib nyob rau hauv Yexus Khetos” – ntawd yog txoj kev ntshaw uas peb txhua tus yuav tau muaj.

Thov caw nrog kuv peb thov Vajtswv ua ke: Ua Vajtswv Koj tsaug vim Koj hlub tag nrho tibneeg ntiajteb thiab tuag theej rau  txhua tus. Thov pab kom kuv txhob xaiv leej twg ntsej muag, saib tus no muaj nqis dua tus tod, tiamsis saib txhua tus los ntawm txojkev hlub,  saib taus txhua tus uas tuaj cuag kuv. Kuv thov hauv Yexus Khetos lub npe.Amees.

Cov kwv tij txhua tus, cia li cim civ rov nug yug tus kheej tias: Kuv puas tau siv zog kom txhob ua zoo rau lwm tus dhau ntawm tej uas kuv pom thawj zaug lossis kuv xav txog luag lawm tau? Yog tsis tau muaj, vim li cas ho tsis txiav txim siab vam khom Vajtswv kom pab yug ua tau yam ntawd hnub no. Puas muaj leej twg uas hnub no koj xav tias yuav tau thov txim vim tau ua tsis ncaj ncees rau nws rau qhov yus xav txog nws tsis zoo lawm tau? 

Nyob zoo sawv daws, thov foom kom ib hnub tshiab tau txais koob hmoov zoo thiab mam sib ntsib rau taig kis!

Cov kwv tij, yog koj xav paub ntxiv txog Tswv Yexus lossis koj muaj tej kev khwv twg, kev khuab xeeb twg xav hais qhia rau peb paub, thov nej sau ntawd cia nyob rau tom qab zaj kawm, inbox ntawm fanpage hauv Facebook, lossis xa ntawd email rau hauv thaj chaw:[email protected]. Tswv Yexus hlub koj.Thiab peb xav kom txuas tau nrog koj.

bình luận

Trở thành người đầu tiên bình luận cho bài viết này